Divkāršā cīņa ar vēzi vēl nav galā - "MedVision"

Divkāršā cīņa ar vēzi vēl nav galā

Latvijā ādas vēzis ir onkoloģiskā saslimšana numur viens
22/06/2017
Kā gribētos, lai tie seši gadi kopš 2011. gada pavasara, kad man atklāja vēzi, būtu slikts sapnis, taču tā nav. Toreiz, kad pēc ginekologa apmeklējuma analīzēs parādījās CIN III, nespēju iedomāties, ka tas ir audzējs, kas manos skaistajos 40 gados visu tālāko dzīvi apgriezīs kājām gaisā.

Nebiju apmeklējusi ginekologu pāris gadus, tāpēc, saņemot vēstuli no Nacionālā veselības dienesta ar uzaicinājumu bez maksas veikt dzemdes kakla citoloģisko izmeklējumu, labprāt tam atsaucos. Jāpiebilst, ka man nebija nekādu sūdzību, ne sāpes, ne traucējumi vai simptomi, kas varētu liecināt, ka dzemdes kaklā notiek nelabvēlīgas šūnu izmaiņas. Daktere mani mierināja, teikdama, ka CIN III vēl nenozīmē vēzi, ka to var ārstēt, un, jo ātrāk to uzsākšu, jo būs labāki panākumi.

Tiku nosūtīta uz dzemdes kakla konizācijas operāciju, kuras laikā bojātās šūnas ar speciālu aparatūru tika izgrieztas no dzemdes kakla. Diemžēl histoloģiskās analīzes apstiprināja, ka man ir dzemdes kakla audzējs. Un atkal daktere mani mierināja, ka esam audzēju noķērušas laikus, pirmajā stadijā, un to var sekmīgi ārstēt. Lai audzējs neattīstītos tālāk, bija nepieciešams izoperēt dzemdi. Operācija noritēja bez sarežģījumiem, pēc tās diezgan ātri atkopos un turpināju dzīvot ar domu, ka no vēža esmu veiksmīgu atbrīvojusies.

Vienīgā sūdzība, kas saglabājās pēc operācijas, bija velkošas sāpes vēdera lejasdaļā, kas ik pa laikam saasinājās. Iesākumā saistīju tās ar operāciju, taču sāpes nepārgāja un devos pie ginekologa. Kopš pirmās diagnozes un operācijas bija pagājuši trīs gadi. Daktere man veica USG izmeklējumu un konstatēja izmaiņas olnīcās. Nekavējoties man tika nozīmētas arī asins analīzes uz audzēju biomarķieri CA125. Tā kā tas bija paaugstināts, saņēmu nosūtījumu tālākai izmeklēšanai onkoloģijas centrā, kur man tika veikti datortomogrāfijas un ultrasonogrāfijas izmeklējumi vēdera dobumam un mazajam iegurnim. Izmeklējumā tika atklātas aizdomīgas izmaiņas vienā olnīcā, tāpēc, lai neļautu slimībai izplatīties, ārsts pieņēma lēmumu izoperēt arī abas olnīcas un olvadus. Pēc histoloģiskajām analīzēm atklājās, ka manī bija ieperinājies arī olnīcu vēzis. Onkologu konsīlijs nozīmēja ķīmijterapiju, un jau trīs nedēļas pēc operācijas devos saņemt pirmo zāļu kursu.

Izgāju 6 ķīmijterapijas kursus ar visām no tā izrietošajām smagajām blaknēm. Laikam ejot atkopos, atguvu spēkus, ticību un cerību, ka esmu izķepurojusies. Taču nākošā gada pavasaris man atkal atnesa sliktas ziņas - regulārajā kontroles datortomogrāfijas izmeklējumā radās aizdomas, ka slimība ir aktivizējusies, un jau trešo reizi biju spiesta atgriezties onkoloģijas centrā. Laparoskopiskās operācijas laikā tika paņemti audi histoloģiskajām analīzēm, kas apstiprināja – vienā limfmezglā bija izveidojusies metastāze, pēc ārstu domām, no reiz ārstētā dzemdes kakla vēža. Man tika veikta šī limfmezgla operācija un pēc tam nozīmēta staru terapija mazajam iegurnim. Rudenī, kontroles datortomogrāfijas izmeklējums rādīja, ka slimības izplatību ir izdevies apturēt. Turpināju reizi pusgadā kontrolēties - veicu datortomogrāfijas izmeklējumus, kā arī nodevu asins analīzes uz biomarķieri CA125.

Pagāja gads, atkal pienāca pavasaris un atkal ar sliktām ziņām. Lai gan datortomogrāfijas izmeklējums nekādas patoloģiskas izmaiņas nerādīja, satrauca paaugstinātais marķieris CA125. Tiku nosūtīta uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu vēdera dobumam, lai pārliecinātos, vai slimība nav izplatījusies. Taču arī šajā izmeklējumā man neko sliktu neatrada. Ko darīt? Marķieris aug, taču izmeklējumi neko neatrod? Manam ārstējošajam ārstam ienāca prātā doma, ka jāveic izmeklēšana ar pozitronu emisijas tomogrāfiju (PET/CT), kas var atrast metastāzes ļoti agrīni, tad, kad ar citām metodēm tās vēl nevar ieraudzīt. Lieki nekavējoties devos uz “MedVision”. Tikai sešas dienas pēc magnētiskās rezonanses izmeklējuma, kurā neko sliktu neatrada, PET/CT izmeklējums atrada divas metastāzes – vienu krūšu kurvī, otru, pavisam sīku, vēdera dobumā.

Neskatoties uz PET/CT atradi, onkoloģijas centra konsīlijs lēma iet tradicionālo ceļu, nozīmējot man ķīmijterapiju. Es zināju, ka to neizturētu vēl reizi, tāpēc kopā ar savu ārstējošo ārstu izlēmām balstīt manu tālāko ārstēšanos uz PET/CT rezultātiem un izvēlēties saudzējošāku ārstēšanas veidu. Man tika veikta video asistēta torakoskopijas operācija, kuras laikā apstiprinājās un veiksmīgi tika izoperēta PET/CT diagnosticētā metastāze.

Es joprojām brīnos, kā ne datortomogrāfija, ne magnētiskā rezonanse šo pusotru centimetru lielo metastāzi neredzēja un priecājos, ka Latvijā ir pieejams PET/CT izmeklējums, kurā sīkas metastāzes var atrast jau tad, kad par briesmām signalizē tikai paaugstināti audzēju marķieri.

Tikai sešas dienas pēc magnētiskās rezonanses izmeklējuma, kurā neko sliktu neatrada, PET/CT izmeklējums atrada divas metastāzes – vienu krūšu kurvī, otru, pavisam sīku, vēdera dobumā.